Dienasgrāmata

Katrs ornitologs, kas meklējis mazā ērgļa ligzdas, zina, ka var paveikties. Gadās, ka ligzda ir tuvu meža malai, labi pamanāma. Tad izpaliek ilgā brišana pa mežu, kas bieži ir ar slapju augsni un krūmains, ērču “kolekcionēšana”, izpaliek ilgstošā skatīšanās augšup ar sekojošu stīvu kaklu vakarā.

Tomēr bieži mazā ērgļa ligzda ir labi apslēpta. Klīst runas par vairākām mazā ērgļa teritorijām, kur tas regulāri novērots, bet gadiem ilgi pat vairākiem ornitologiem nav izdevies atrast ligzdu. Klasiski grūts variants ir ligzda augstu eglē, noslēpta biezākos zaros. Tad tādas ligzdas ātra atrašana ir liela veiksme. Šādu ligzdu var redzēt tikai, piemēram, paejot no ligzdas koka 15 metrus uz austrumiem un tad zināmā leņķī skatoties koka augšējā daļā. Bieži ir stāsti par ļoti ilgām ligzdas meklēšanas “pastaigām”, kad beidzot ir paveicies - pateicoties tam, ka vai nu izdevies izdzirdēt no ligzdas kādu skaņu, paveicies ieraudzīt ielaižamies veco putnu, vai arī izdevies ieraudzīt zem ligzdas koku kādu ekskrementu vai barības palieku.

Šādām labi apslēptām ligzdām nav ne mazāko cerību mežizstrādes laikā. Ja zāģēts tiek pavasarī vai vasarā, līdz ar koku nokritīs ligzda ar visu olu vai mazuli. Mazie ērgļi varētu būt siseņu absolūts pretstats, tie vairojas ļoti lēni. Ņemot vērā, ka mazajam ērglim gadā var izaugt tikai viens mazulis un ir bieži gadi, kad tie pat nesāk ligzdot, vai liela daļa ligzdu ir nesekmīgas barības trūkuma, traucējumu vai plēsēju dēļ, katrs zaudējums var būt sugai sāpīgs. Intensīvas mežizstrādes un lauku apsaimniekošanas dēļ mazā ērgļa “saulainas” ligzdošanas un barošanās iespējas ir pagājušas. Tāpēc ziņa par katru mežā atrastu lielu, arī viegli ieraugāmu ligzdu, kas var izrādīties mazā ērgļa ligzda, dod iespēju pasargāt šo skaisto un interesanto putnu sugu nākotnei.